LV

Bezkofeīna kafija: interesanti fakti

Pasaulē tik ļoti populārajam kafijas dzērienam, atņemot šķietami pašu galveno – stimulējošo enerģijas devu, kuru tas sniedz, – jāsaglabā vismaz patīkama, izcili niansēta garša. Bezkofeīna kafija ir vien nedaudz senāka kā 100 gadi, kamēr ar kofeīnu bagātā dzēriena vērtība tiek cildināta visā pasaulē jau tūkstošiem gadu. Kādēļ pasaule sāk aizvien vairāk novērtēt kafijas dzērienus bez kofeīna stimulējošās iedarbības?

Tas, protams, saistīts ar veselīga un apzināta uztura tendencēm. Kofeīns tomēr ir atkarību veicinoša un sirdsdarbību aktivizējoša viela. Kafija stimulē centrālo nervu sistēmu, sirdi, muskuļus un asinsspiedienu. Lai gan bezkofeīna kafija ļauj baudīt šo dzērienu arī tiem, kas ir jūtīgi pret kafijas stimulējošo efektu, aizvien vairāk cilvēku novērtē tās garšu un rituālu, ievērojot apzinātu dzīvesveidu. Turklāt inovatīvas tehnoloģijas ļauj attīrītus kafijas dzērienus pagatavot garšas un aromāta niansēs gluži identiskus oriģinālam.

No stimulantiem atbrīvotas kafijas izgudrošana tiek piedēvēta vācu kafijas tirgotājam Ludvigam Roseliusam (Ludwig Roselius), kurš 20. gadsimta sākumā sāka to reklamēt vietējā tirgū, tā cerot radīt inovatīvu biznesa nišu kafijas nozarē. Toreiz viņš atklāja, ka kafijas krava, kas uz kuģa tikusi izmērcēta jūras ūdenī, satur mazāk kofeīnu nekā ierasts. Viņš zaļas, izmērcētas kafijas pupiņas skaloja ar benzolu, kas šodien uzskatāms par toksisku ogļūdeņradi.

Lai gan mūsdienās izplatītie kofeīna atdalīšanas procesi ir daudz saudzīgāki un dabīgāki, aizvien nepieciešams skaidrot stāstu ap šīs kafijas ražošanu.

kafija bez kofeīna

Bezkofeīna kafija – 5 interesanti fakti

Pirms ķeramies pie noslēpuma atklāšanas, vērts pieminēt, ka līdz šodienai ir akceptēti četri dažādi procesi kafijas atbrīvošanai no kofeīna. Vienā ir iesaistīta aktīvā ogle, saharoze un ūdens, citā – ķīmiski šķīdinātāji, kas piesaista kofeīnu (piemēram, etilacetāts vai dihlorometāns), vēl vienā – oglekļa dioksīds un augsts gaisa spiediens. Taču mūsdienās dabai un cilvēkam draudzīgākā un efektīvākā ir Šveices ūdens skalošanas metode, kas izmanto ūdeni, kafijas ekstraktu un oglekli, lai atbrīvotu pupiņas no 99% kofeīna.

1. Bāros piedāvātā kafija bez kofeīna var saturēt 2-6 % no sākotnējā kofeīna daudzuma.

Ja tu domāji, ka no kofeīna atbrīvota kafijas ir ražota no kādas ģenētiski modificētas pupiņu šķirnes, kas īpaši izstrādāta šim mērķim, tad tie ir maldi. Viena kafijas tasīte satur aptuveni 85 mg kofeīnu (tas gan ļoti atkarīgs no tā, vai gatavots espresso vai filtra kafija), bet eksperimentu ietvaros veiktas analīzes kafejnīcu piedāvājumā uzrādījušas tasītēs aptuveni 10 – 20 mg lielu kofeīna saturu.

2. Kafija bez kofeīna un decaf nav gluži viens un tas pats.

Vispirms svarīgi apzināties, ka pat visefektīvākais kofeīna atdalīšanas process pilnībā neizvada no pupiņām visu kofeīnu. Pasaulē pieņemts, ka vismaz 95% kofeīna jātiek atdalītiem, lai kafija drīkstētu nest nosaukumu “bez kofeīna”. Mūsdienās iespējams atdalīt līdz pat 99% kofeīna, bet decaf apzīmējums var nozīmēt vien to, ka kofeīna daudzums pupiņās ir samazināts līdz nezināmai vienībai.

 

3. Kofeīna atdalīšana nav jāveic ar ķīmiskām vielām.

Lētākais un vienkāršākais veids kofeīna ekstrakcijai, ir izmantot šķīdinātāju. Kad pirmie ražotāji pārtrauca lietot benzolu, notika pāreja uz dārgākiem, mazāk efektīviem, bet veselīgākiem šķīdinātājiem, piemēram augļos atrodamo etilacetātu vai ķīmisko dihlorometānu. Taču šveicieši radījuši labāku un drošāku kofeīna iegūšanas veidu, mazgājot pupiņas ūdenī ar osmozes procesa palīdzību. Tā ir laikietilpīga, bet ekoloģiska metode, kas atbrīvo pat no 99,5% kofeīna.

Arī CO2 tehnoloģija neprasa ķimikālijas, lai kafiju atbrīvotu no kofeīna – šajā metodē tiek vien nodrošināts augsts spiediens (25 reizes pārsniedz atmosfēras spiedienu) kafijas tvertnē, kas ar oglekļa dioksīda palīdzību izdzen kofeīnu no pupiņām, atstājot vien nenozīmīgu procentu. Šī tehnoloģija izmantota arī Andrito kafijas dekafinācijā. Process tiek veikts Vācijā ar zaļām Kolumbijas pupiņām un tad tās tiek grauzdētas pie mums, Latvijā.

andrito kafija

4. Dažas bezkofeīna kafijas tiek atjauktas ar citām vielām.

Kaltēti, malti cigoriņi ir pēc garšas un krāsas līdzīgi kafijai, bet nesatur kofeīnu. Cigoriņi ir iedvesmojuši bezkofeīna kafijas ražotājus sajaukt to ar maltiem cigoriņiem. Var gadīties, ka dzerot kafiju bez kofeīna, patiesībā tiek baudīts “cigoriņu buljons”. Lai vai kā, tas nemaz nav slikti, jo cigoriņa saknei ir labvēlīga ietekme uz mūsu organismu.

5. Kafijas dzērieni bez kofeīna ir gana veselīgi, ja izvēlies kvalitatīvu ražotāju.

Vērts pievērst uzmanību tam, vai uz tavas bezkofeīna kafijas paciņas patiešām rakstīts, ka tā satur 100% kafijas pupiņas. Vēlams, lai tās apstrādātas Šveices skalošanas metodē vai CO2 metodē ar spiedienu. Tāpat nozīmīgi ir izvēlēties augstas kvalitātes pupiņas. Kafija bez kofeīna ir teicams dzēriens, ko izvēlēties tad, kad esi nolēmis ierobežot kofeīna devu vai atteikties no kofeīna pilnībā, tomēr neatsakoties no sociālā rituāla, ikdienas paradumiem vai vienkārši – patīkamas garšas.