LV

Saruna: HoReCa Eiropas samits “Restaurant Marketer & Innovator 2022”

HoReCa nozares mārketinga ekspertu un inovatoru samits Restaurant Marketer & Innovator uz divām dienām Londonā saved bāru, restorānu un viesnīcu jomas profesionāļus – uzņēmējus, mārketinga direktorus, zīmolu vadītājus, tehnologus, konceptu izstrādātājus un stratēģus – no Lielbritānijas un Eiropas. Paneļdiskusiju, meistarklašu, pētījumu atskatu, attīstības prognožu un diskusiju galvenais fokuss konferencē šogad bija vērsts uz pasaules pārmaiņām, jaunām mārketinga stratēģijām un saistītām inovācijām. Šogad HoReCa mārketinga aspektā tika izcelti tādi tēmturi kā “digitālā evolūcija”, “koncepti un stāstniecība” un “trendi 2022”.

Par tuvākās nākotnes aktualitātēm stāsta Arvis Zēmanis, kuram bija iespēja piedalīties konferencē un izzināto pasaules pieredzi vest pie mums uz Latviju.

Arvis Zēmanis Gemoss

Strādājot nozarē jau 20 gadus, Arvis Zēmanis, pēdejos 12 gadus viņš vadījis, attīstījis un konsultējis dažādus bāru un restorānu projektus, kuru vidū ir DUNA Brewery, Herbārijs, Hoologaan bubble tea, Cuba Cafe, Innocent Cafe un daudzi citi. Šodien Arvis ikdienas darbā turpina izzināt iespējas, kā nozares uzņēmējiem Latvijā augt un būt aktuāliem šajā straujajā pasaulē. Sarunā ar GEMOSS Arvis dalās ar novērojumiem, secinājumiem un aktualitātēm, kurām gribot negribot tuvā nākotnē nāksies pievērst uzmanību arī mums.

 

Pēc samita apmeklējuma, kā tu salīdzinātu nozares situāciju Latvijā ar situāciju Rietumeiropā?

Pandēmija ir mainījusi tirgu gan šeit, gan Eiropā. Kopīgais ir tas, ka it visur ir mainījušies cilvēku ieradumi. Biznesa likumi visur darbojas vienādi – “pastāvēs, kas mainīsies”. Vispirms gan Latvijā, gan pasaulē ir mainījusies tehnoloģiju lietojamība un tas, kā cilvēki pret to attiecas. Pēdējos gados, apmeklējot konferences Vācijā, Beļģijā un Lielbritānijā, secinu, ka tur ātrāk apgūst jaunās tehnoloģiju sistēmas, kuras mēs adoptējam ar laika nobīdi.

Zināms, ka Latvijas HoReCa vadītāji ir unikāli neapskaužamā situācijā, jo mēs strādājam ļoti jaunā industrijā ar 30 gadu pieredzi, kamēr lielākā daļā Eiropas ir simtiem gadu stabila vēsture HoReCa sektorā. Vadības stils, produktu attīstība, mārketings un aktualitātes – mēs uz Eiropas un ASV tirgiem vienmēr esam skatījušies kā uz skolotājiem.

horeca tendences

Jau divus gadus dzīvojam pandēmijas zvaigznājā. Kas atšķir pieredzējušo Eiropas valstu iespējas attīstīties šajā situācijā no Latvijas iespējām? Kā pasaules eksperti pratuši problēmu pārvērst iespējā?

Atšķirībā no Eiropas, mazā HoReCa tirgus dēļ esam spiesti būt ļoti daudzpusīgi un paši darīt visu: personāla vadība, produkta attīstība, mārketings, sociālo tīklu pārvaldīšana un pārdošana. Tāpat – jāorganizē ikdienas operatīvais darbs. Mūsu restorānu komandas ir mainīgas un trauslas, turklāt, šis nenoteiktības laiks “sit pa potītēm”. Ņemot vēra visu, šis ir stipro skrējēju pārbaudījums, un mums ir jābūt ļoti fokusētiem uz precīzu lēmumu pieņemšanu. 

Apvienotajā Karalistē šajos gados daudz uzņēmumu ir iegājuši pārdefinēšanās, pārstrukturizēšanās un pārveidošanās stadijā, kas viņiem nodrošina veiksmīgu iznākšanu no krīzes. Profesionāļu jauda šajās valstīs ir milzīga. Šo konferenci apmeklēja ap 250 profesionāļu, kur daļa ir vadītāji, daļa mārketinga vadītāji. Ja jautātu, cik mārketinga vadītāji ir Latvijas bāru un restorānu nozarē – diezgan maz.

Viena no lielākajām iespējām ir tā, ka šo laiku daudzi ir izmantojuši, lai par jaunu nokalibrētos, izanalizētu savas stiprās, vājās puses un mobilizētos.

Cilvēkus kļūst arvien grūtāk pierunāt iziet no mājas – daudzi pierod pie noslēgtas sociālās dzīves, ēdienu piegādes aplikācijām, Netflix utt. Kā restorāni pasaulē tam pielāgojas?

Cilvēki vairāk laku pavada viedierīcēs. Arī Netflix vērtība ir cēlusies tieši C19 laikā. Jau 2020. gadā ekrānu patērēšana ir pieaugusi par 30%.  Attīstījušās ir pat degustācijas ar paraugu piegādi uz mājām. 

Kopumā es domāju, ka cilvēka daba ir nemaināma – kad šis būs beidzies, tad mēs atgriezīsimies bāros, restorānos un kafejnīcās. To parāda arī Latvijas vasaras, kad terases un publiskie pasākumi ir pilni. Ar to es domāju, ka sociālā noslēgšanās ir piespiedu disciplīnas, nevis izvēles jautājums.

Jā, bāriem un restorāniem, iespējams, jādomā, kā klientiem sniegt bagātīgāku pieredzi. Noteikti varu teikt, ka industrijā parādās vairāk iespējas, lai ikviens atrastu savu produktu. Pasaulē aizvien daudzi pavāri un profesionāļi iziet no lielpilsētas robežām un veido fenomenālus projektus šķietami ne tik populārās vietās.

Tai pašā laikā nostalģija un simple food ir viens no trendiem, ko mēs varam just piedāvājuma vienkāršībā un cilvēku vēlmē apmeklēt vietas socializēšanās dēļ. Domāju, ka tādā aspektā ierobežojumi pat nedaudz atmodina bāru un ēdināšanas nozari, tomēr ar C19 saistītās izmaiņas straujāk ienāk mārketinga un tehnoloģiju jomā.

Pastāsti par konferencē novēroto tehnoloģiju aspektā – kas ir galvenie saistītie virzieni HoReCa/BaReCa nozarē?

Pie mums aizvien cilvēki uzticas draugu un autoritāšu ieteikumiem, kā arī seko līdzi atsauksmēm. Tas nekur nepazudīs, bet ietekmes sfēras var mainīties. Pētījumi rāda, ka 95% A paaudzes lieto viedierīces: 68% vienmēr ir tīklā, 69% tehnoloģijas redz kā pozitīvu lietu un 92% uzskata sevi par geimeriem. Sociālie tīkli ir lieta, bet jauniešiem tā aizvien neaizstāj “aci pret aci” tikšanos.

Jāņem vērā fakts, ka tehnoloģiju attīstība vēl stiprāk mainīs mūsu norēķināšanās paradumus. 40% jauniešu uzskata, ka skaidra nauda ir “vecu cilvēku” lieta. Eiropā jau ir vietas, kur uzstādīti elektroniskie “dzeramnaudu” aparāti. Jau tagad gandrīz visa pasūtījumu, rezervēšanas un saziņas sistēma pasaulē iri digitalizēta.

Mēs visi zinām, ko nozīmē tehnoloģiju izmantošana datu vākšanai, bet tagad tā ir neatņemama savas mērķauditorijas saprašanai –  inteliģence, kas palīdz analizēt klientu ieradumus, produktu izvēles un to, kas cilvēkus uzrunā. Tā teikt, uz datiem pieņemti lēmumi un produkta mērķēšana jeb “tārgetings”. Analizē datus – izvērtē kanālus – “tārgetē” produktu vai stāstu.

Vai “tārgetēšana” primāri nozīmētu sociālos tīklus?

Šī tagad ir neatņemama HoReCa mārketinga sastāvdaļa, jo ierobežojumi ir palīdzējuši cilvēkiem uzticēties sociālajām platformām. Pirms cilvēki apmeklē vietu, viņi izpēta bārus, restorānus un produktus virtuālajās vietnēs.

Ņemot to visu vērā, šodien īpaši svarīgi ir saprast, ka pareizi mērķēts produkts ir pats galvenais. Ir nenovērtējami zināt, ko stāstīt, kurai auditorijai stāstīt un kā to darīt. Šobrīd tirgū ir vairākas sociālo tīklu aplikācijas, kuras nosaka trendus, auditoriju vai stilu. Mums vairs nepietiek ar satura dublēšanu visos sociālajos tīklos, bet gan jāveido precīzs saturs Facebook, Instagram, Pinterest, Tik Tok vai citām vietnēm.

Novēroju, ka mums jāsāk skatīties uz sociālajiem tīkliem kā uz kopīgu mehānismu, kur katra vietne pastiprina otru. Piemēram, Google atbild par atsauksmēm, SEO, adreses vai kontaktu meklējumiem, Instagram strādā uz imidžu, koncepta atrādīšanu un “garšīgumu”, Facebook uz notikumiem un sabiedrību, bet Tik Tok tiek būvēts nākotnes auditorijas potenciāls. Noteikti katram ir jāizvērtē stils un nepieciešamība. Ja pirms pāris gadiem Tik Tok bija jauns un neviens nezināja, ko ar to darīt, tad 2021. gads ir parādījis, ka tas pasaules interneta lietojamībā ir apsteidzis pat Google.

Savukārt, sociālo tīklu datus izmantojam, lai saprastu, pēc kā konkrēto vietu atrod un meklē, kādas bildes klienti ievieto – kas uz viņiem rezonē, un doties plūsmā ar viņiem. Sociālie tīkli un digitālā vide ir fenomenāls veids, kur nodot stāstu un vēstījumu un saprast atgriezenisko saiti.

Bet sociālie tīkli nav vienīgie digitālie mehānismi, kas var veicināt pārdošanu. Piemēram, radot jaunu ēdienu vai dzērienu karti, skatāmies, kādu segmentu produkti ir bijuši pārdoti konkrētā sezonā vai laika posmā. Izzinām savus datus Wolt administratīvajā panelī un secinām, ko viesi vēlas. Šos produktus un tad arī izmantojam mārketingā.

horeca trendi 2022

Kādas ēdienu un dzērienu tendences Tu izzināji – ko Tu (produktus, receptes, tehnoloģijas, komunikācijas pieejas utt.) priecātos redzēt LV nozares uzņēmējdarbībā?

Ikdienas maltītēs noteikti dominē komforta ēdiens – gan ēdienu piegādēs, gan kafejnīcās, gan tirdziņos. Cilvēki vairāk pievērš uzmanību čalošanai ar draugiem, novērtē satikšanos un šie mirkļi ir dārgi. Noteikti ir jāņem vērā, ka viesi ir izglītoti un zinoši tieši garšas ziņā. Tāpēc svarīgi ir piedāvāt garšīgu, glītu un cenai atbilstošu ēdienu.

Arvien vairāk attīstās alerģiju un veselīgas izvēles produkti, kurus var baudīt bez garšas kompromisa. Veselīgs nu jau ir tikpat garšīgs. Restorānos noteikti vēl vairāk spēcināsies garšu pieredze, ilgtspēja, produkta izcelsmes līdzi izsekojamība un augstas klases viesmīlība. Protams, šajos laikos ilgtspējas ideja, vismaz Latvijā, ir mazinājusies, jo prioritāte daudziem ir izdzīvošana, bet šī tēma nepazudīs. Noteikti aktuāli ir lokālie produkti vai izcelsmes izsekojamība – tas viss ir ļoti svarīgi stāsta veidošanā.

Restorāni nodarbojas ar fermentācijām, jaunu gatavošanas tehniku apgūšanu, kas palīdz sniegt izcilu pieredzi veselības ieguvumu un garšu ziņā. Viens no restorānu trendiem ir augu valsts produktu izmantošana. Pasaulē jau ir parādījušies pirmklasīgi restorāni ar 100% vegānisku piedāvājumu.

horeca tendences

Attiecībā uz bāriem, jau 2020. gadā ekskluzīvo alkoholisko dzērienu patēriņš sasniedza augstāko līmeni pēdējo 40 gadu laikā. Viesu garšu kārpiņas ir zinošas, un ar vien vairāk jāpiedāvā unikāli, labi balansēti, mazāk cukuroti un garšām pilnāki dzērieni un kokteiļi. Līdzīgi, prasīgums aug arī pret bezalkoholisko dzērienu klāstu. 

Veselīgums iet roku rokā arī ar alkohola patēriņu – sober curious ir bijis trends, par ko runā jomas vadītāji, vadošie bārmeņi un mārketinga cilvēki jau gadiem. Pēdējos 3 gados esam redzējuši šīs tendences realizēšanos produktos, dzērienu kartēs un viesu vēlmēs. Tas attīstīsies, līdzīgi kā ilgtspējīga saimniekošana restorānu nozarē.

Varam spekulēt, cik daudzi no šiem trendiem ieradīsies Latvijā, bet tie noteikti sniegs savu pienesumu pārmaiņām. Kopumā domāju, ka stāstniecība un precīzi definēts koncepts būs pieprasīts un labāk sasniegs savu auditoriju.

Ir vietas, kas neizskaidrojami ātri iegūst popularitāti un citas, kuras nespēj atrast savu klientu. Kas, izejot no pasaules pieredzes, Tavuprāt, mums pietrūkst nozares attīstībai? Izejot no esošajiem resursiem, uz ko koncentrēties, lai veiksmīgi vadītu kafejnīcu, bāru vai restorānu Latvijā?

Mana pieredze rāda, ja ir precīzs produkts, zina savu auditoriju, nepadodas pie sarežģījumiem, tad noteikti tas būs veiksmes stāsts. Šodienas apstākļos ir jāņem vērā arī “price and performance” princips – jānoliek malā ego un jāsaprot, kas šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgs un kas no tā, ko es veidoju ir atbilstošs pieprasījumam. HoReCa tomēr ir uzņēmējdarbība.

Nozares attīstībai mums noteikti ir jānāk kopā un jāstrādā kā industrijai, ne tikai kā individuālistiem. Jādalās ar pieredzi, zināšanām un iedvesmu. Daudz lietas jau esmu pieminējis iepriekš rakstītājā, bet noteikti ir jāstiprina zināšanas, jābalsta lēmumi uz datiem, jāatvelē laiks un finanses attīstībai, jāieguldās darbinieku labklājībā, izaugsmē un ilgtspējā, jāattīsta kvalitatīvs produkts un jāgatavo mārketinga plāns, kurš strādā roku rokā ar pārdošanu. Jāskatās uz šo jomu tālredzīgi.

Detalizētāk par pasaules tendencēm un jaunumiem Arvis Zēmanis stāstīs 16. februārī GEMOSS Facebook LIVE, vēršot uzmanību uz HoReCa/ BaReCa inovācijām un mārketinga aktualitātēm.

Teišsaistes semināra tēmas:
– pieredzes radīšana: stāstniecība un individualitāte ;
– trendi: Ilgtspēja, robotika, veselība, garšas pieredze;
– pandēmija kā iespēja;
– tehnoloģijas un datu analīze mārketinga nolūkos;
– sociālo tīklu mārketings & digitalizācija.