LV

Kā pārdot divas tonnas kokosriekstu skaidiņas jeb fragments no Gemoss aizsākumiem

Ieva Treija turas pie pārliecības – ja nevari, tu vienkārši negribi.

Viņa attīsta uzņēmumu «Gemoss» kopš 1993. gada. Sākotnējais divu cilvēku tandēms izaudzis līdz uzņēmumam, kurā šobrīd strādā vairāk nekā 200 cilvēku. Tas veiksmīgi darbojas Rīgā, Tallinā, Liepājā un Valmierā, tam ir vairumtirdzniecības un loģistikas centrs, un sava ražošana. Uzņēmuma nosaukums radies pēc zooloģiskā dārza apmeklējuma, kad vecākais dēls Rihards behemotu nosauca par gemosu.

Divas tonnas kokosriekstu skaidiņu

Ieva Treija kopā ar savu dzīvesbiedru radīja uzņēmumu «Gemoss». Viņiem nebija iepriekšējo zināšanu uzņēmējdarbībā, sākumā pat nebija biznesa plāna. «Tā bija veiksme vai sagadīšanās? Nezinu. Es varu teikt: tā bija providence, būt īstajā vietā un laikā,» tā uzņēmuma «Gemoss» izveidotāja. Viņa atceras, kā pirms 25 gadiem ziemas laikā uz vecāku garāžu tika atvestas pirmās divas tonnas kokosriekstu skaidiņu.

«Domājām, ka tās varētu pirkt šokolādes fabrika «Laima», lai ražotu kaut ko līdzīgu šokolādes batoniņam «Bounty». Taču tas nenotika, jo viņiem nebija piemērotu iekārtu. Manu vecāku garāžā atradās divas tonnas kokosriekstu skaidiņu, kas bija nopirktas par vienīgo naudu. Nekas cits neatlika, kā ķerties klāt un sākt iepazīstināt ar Latvijā nepazīstamu produktu. Pavisam drīz šīs kokosriekstu skaidiņas bija atrodamas gotiņās, saldējumā, bulkās,» atceras Ieva Treija.

Pirms Lieldienām uz viņu mazās privātmāju ieliņas stāvēja gara rinda ar dažāda lieluma automašīnām, kas pārvadāja riekstus, žāvētus augļus, sēkliņas Latvijas ražotājiem un tirgotājiem. «Es kā šodien atceros, ka žigulī varēja iekrāmēt 500 kilogramus, bet golfā 800 kilogramus rozīņu. Tāds bija sākums,» skaidro «Gemoss» izveidotāja. Piegādātāji nenobijās, dalījās pieredzē, arī palīdzēja ar finanšu līdzekļiem. «No sākuma mums pagalmā stāvēja viens konteiners, tad otrs un trešais, kad vietas tajos nepietika, mēs jautājām kaimiņam, vai varam nolikt arī viņa šķūnītī kādu preci. Man liekas, ka mēs labi un veiksmīgi varējām strādāt tāpēc, ka mums bija ļoti liela griba. Kas atšķir veiksmīgus cilvēkus no pārējiem? Ne jau labākas zināšanas un lielāka ietekme, bet gan noturīgā griba,» uzsver Ieva Treija.