LV

Kas ir BIO pārtika?

Bioloģiska pārtika un uzturs, kas nesatur ķimikālijas, ir guvusi augošu aktualitāti pasaulē vien pēdējos 60 – 80 gados. Pirms tam viss, ko mūsu senči lietoja uzturā, lielākoties vai nu bija bioloģiskā pārtika, vai arī atbilda lielākajai daļai tās nosacījumu.

Pārtikas tīrība, dabīgums un drošība ir kļuvusi īpaši aktuāla, jo mūsu uzturu pārāk ļoti sāk diktēt lieli ražas apjomi (ko var panākt ar pesticīdiem, ĢMO un ķimikālijām), steidzīgs dzīves ritms, kā arī zemas cenas un tūlītēja apmierinājuma attiecība (ko veicina pārstrādātu blakusproduktu, mākslīgu konservantu un garšas pastiprinātāju klātbūtne fast food un pusfabrikātos).

Saprotot, ka pārtikā izmantotās ķimikālijas un izejvielu modifikācija par labu atkarību veicinošai garšai, tīkamākai tekstūrai un ilgākam derīguma termiņam neuzlabo ne mūsu veselību, ne dabas ekosistēmu, pēdējo gadu laikā pārtikas nozarē, līdzās specializētiem veikaliem, mūsu uzmanību piesaista tādi produktu iepakojuma marķējumi kā “bio” un “eko”. Vai mēs vienmēr zinām, ko tieši tie nozīmē un vai varam uzticēties šiem apzīmējumiem?

Kas ir bioloģiskā pārtika?

Pasaulē terminam EKO attiecībā uz pārtiku ir juridiski lielāks spēks, jo BIO apzīmē vien to, ka produkts nav ģenētiski modificēts. Latvijas likumdošanā tie ir vienādi- pie mums ar bioloģisko pārtiku saprot to pašu, ko ar ekoloģisku. Lai tos lietotu preču nosaukumos, ražošanai jābūt attiecīgi sertificētai un kontrolētai.

Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, piemēram, graudaugiem, un mājlopiem “bio” nozīmē, ka produkti ir audzēti un ražoti, ievērojot Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības regulu. Pirmkārt, ar “bio” Latvijā apzīmē produktus, kas audzēšanas vai ražošanas procesā netiek ģenētiski modificēti. Otrkārt, biomarķējums nodrošina, ka ražotāji savu produktu audzēšanai vai dzīvnieku barošanai neizmanto pesticīdus vai citas ķīmiskas vielas. Treškārt, speciāli noteikumi attiecas gan uz dzīvnieku turēšanu, gan uz zemes apstrādi. Arī ražotiem pārtikas produktiem, piemēram, cepumiem tiek garantēts, ka vismaz 95% lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu nāk no bioloģiskas saimniecības.

Lai būtu drošs par to, ka attiecīgi nosauktā patiesi ir bioloģiskā pārtika, nepietiek tikai ar to, ka uz tās ir uzraksts, jābūt arī attiecīgam marķējumam.

Taču, lai veikalā nopērkamais produkts varētu nest “bio”, “eko” vai “organic” apzīmējumus, ražotājam vai zemniekam ir jāizet nopietna kontrole un jāiegūst sertifikāts. Līdzīgi, Eiropā ir arī aizliegts lietot šos apzīmējumus nosaukumos, ja ražotājam nav atbilstošas sertifikācijas.

 

Bio produkti – kā tos atšķirt no citiem produktiem?

ES ekomarķējums – zaļā lapiņa – ir vienīgais, kas pārtikas ražošanā un audzēšanā garantē bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu ievērošanu. Ja marķējuma nav, katra ražotāja sertifikāciju var pārbaudīt PVD mājaslapā. Bioloģiskās sertifikācijas process ietver zināmu birokrātiju, pie tam atbilstības kontrole un uzraudzība nozīmē papildus izmaksas un citus resursus ražotājam. Tas arī ir iemesls, kādēļ šie produkti veikalu plauktos bieži ir dārgāki. Mazie ražotāji reizēm izvēlas šo ceļu neiet, tādēļ, ja uzticies konkrētam pārdevējam, droši vari viņu atbalstīt un iegādāties pārtikas produktu.

bio produkts rieksti

Bioloģiski audzēti rieksti, sēklas un žāvēti augļi GEMOSS sortimentā

Tikai dabīgas izejvielas

Galvenie divi bioloģiskās lauksaimniecības virzieni ir dabisku vielu un dabisku procesu izmantošana ražošanā. Bioloģiskā pārtika un tās izejvielas tiek ražotas saimniecībās ar stingriem noteikumiem: nedrīkst lietot ķīmiju, pesticīdus, sintētisku mēslojumu, antibiotikas un pārtikas piedevas. Tas attiecas gan uz augu audzēšanu, gan uz produkta pārstrādi.

Ekosistēmas barošana un piesārņojuma mazināšana

Bioloģisko pārtiku ražo saimniecībās, kuras rūpējas arī par izejvielu ilgtspējīgu apriti: organiskie atkritumi nonāk atpakaļ augsnē; teritorijas ietvaros tiek gādāts par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi; nepieciešamā lopu barība tiek iegūta no tās pašas vai tuvumā esošās saimniecības.

Ilgtspējīga saimniekošana

Tas nozīmē to, ka, piemēram, labības lauks tiek laists atmatā, lai atjaunotos augsnes vērtība. Dzīvnieki tiek turēti maksimāli brīvos apstākļos, baroti ar bioloģisku barību, bez antibiotikām vai citām vielām, kas nav tiešā veidā nākušas no dabas. Tādējādi, tās nenonāk lopkopības zemē un neietekmē augkopības procesus, ūdens kvalitāti. Tāpat, ražotāju uzdevums ir rūpēties par to, lai bagātinātu teritoriju ar vērtīgu augu daudzveidību, iespējami neierobežotu to izplatību un apputeksnēšanu. Izejvielas nedrīkst būt ĢMO.

Ja šāda bioloģiskā pārtika ir attiecīgi sertificēta, tad var noskaidrot arī to, vai bioloģiski audzētas tiek visas produktu grupas saimniecībā – ražotājs var audzēt dažādus produktus, bet bioloģiski sertificēt tikai daļu no tiem. Tad arī šie produkti tālāk nonāk sertificētu produktu ražošanā (vismaz 95%) vai tiešajā tirdzniecībā.

Tagad mēs zinām, kādēļ svarīgi rūpēties par bioloģiskās pārtikas pieejamību, bet kādēļ ikvienam no mums ir svarīgi to iegādāties un lietot?

ekoloģiska pārtika

5 ieguvumi, iegādājoties bio pārtiku

  1. Atbalsts veselībai. Lai gan cilvēki nevar būt droši par ilgtermiņa sekām, kuras uz veselību atstāj ķīmiskās vielas, ir skaidrs, ka to klātbūtne un daudzveidība uzturā nevar nākt par labu organismam, turklāt, bioloģiska saimniekošana nozīmē arī vērtīgu uzturvielu bagātību patērētajos produktos.
  2. Racionāli raugoties, bioloģiskā pārtika nodrošina tirgus piedāvājuma daļu, kuras patērētāji pieprasa šos produktus. Tas skaidro nepieciešamību pēc tīra, veselīga uztrura indivīda līmenī, bet sniedz kādu būtisku iegumumu – labumu aprites ekonomikai, kuras principiem sekojot, kļuvis tik būtiski sargāt uztura un vides ekoloģiju.
  3. Sabiedriskais labums. Patērējot bioloģiskos produktus, mēs veicinām vides aizsardzību, bagātību un nākamo paaudžu ilgtspēju. To ilgtspēju, ko nosaka uztura vērtīgums un dabas resursu tīrība.
  4. Bioloģiskās lauksaimniecības, kuru bizness zeļ un plaukst, veicina lauku teritoriju attīstību un uzņēmējdarbības decentralizāciju. Tas ir ļoti svarīgi, jo rada jaunas darba vietas un veicina vides attīstību rurālās teritorijās, vienlaikus mazinot slodzi uz lielpilsētām.
  5. Paša indivīda vērtības un labsajūtas celšana – to sniedz rūpes par vidi un sevi. Ir patīkami apzināties, ka ikviens no mums spēj atbalstīt zemes mikrobioma daudzveidību, dzīvnieku labturību, vairot labu enerģiju sevī un visapkārt šodien un nākotnē.