LV

Pārtikas produktu saldēšana: iegumuvi un iespējas

Augļu un dārzeņu saldēšana ir lieliska ideja, kas taupa laiku, naudu un pārtikas resursus. Tā ir iespēja rūpēties par to, lai mājās vienmēr būtu izejvielas veselīgām receptēm – sagatavo vairāk, sasaldē un uzkarsē tieši pirms maltītes.

Šajā rakstā apskatām, kas jāņem vērā pirms saldēšanas, kā pareizi saldēt, kā sasaldēšana ietekmē vitamīnu daudzumu ēdienā un kādus ēdienus labāk nesaldēt.

Kādēļ vērts saldēt ogas, augļus un dārzeņus?

Sezonalitāte

Dārzeņus , ogas un augļus saldēt ziemai būs veselīgāk un garšīgāk, nekā gatavot ievārījumu, kam piebērts liela daudzums cukura. Jā, svaigi produkti ir nedaudz vērtīgāki par saldētiem, bet ziemā, kad veikalos pieejami importa dārzeņi, kuru vienīgā kvalitāte ir ilgais plaukta mūžs, sasaldēti sezonas labumi noteikti būs veselīgāki un gardāki.

Lai gan daļa vitamīnu iet bojā saldēšanas procesā (atkarīgs no uzglabāšanas ilguma), saglabātas tiek visas olbaltumvielas, minerālvielas, ogļhidrāti un taukvielas. Īpaši noturīgi pret saldēšanu ir A, D un E vitamīni. Turklāt fetilizācijas veids kā lielveikaliem tiek audzēti burkāni un brokoļi nebūt nav tas organismam draudzīgākais.

Vasaras augļi un saldētas ogas lieliski garšos smūtijos, iecepti smalkmaizītēs vai pārvērsti svaigā mērcē pie brokastu pankūkām. Ogas, kas pēc sasaldēšanas atlaidinātas istabas temperatūrā, būs lieliska piedeva pie auzu pārslu putras vai musli.

Laika taupīšana

Food prep ir ikdienas maltīšu plānošanas veids, kas palīdz taupīt laiku steidzīgā ikdienā. Produktu sagataves palīdz atrisināt “veselīgi ir laikietilpīgi” problēmu. Plānojot saldēšanu, var vienā reizē iegādāties lielāku daudzumu – sagatavot, sadalīt sekcijās, sasldēt un neraizēties par maltītes sastāvdaļām arī nedēļu pēc veikala apmeklējuma. Tā var sasaldēt ne tikai svaigus augļus un dārzeņus, bet arī iepriekš sagatavotas mērces, gaļu, zivis, novārītus graudaugus un pupiņas.

mājās saldēti produkti

Veselīgs uzturs

Arī tad, ja nav izdevies ieplānot receptes pēc food prep principiem, gabaliņos sagrieztiem dārzeņiem, porcijai sautējuma vai kam citam, ko izdevies sasaldēt, var ātri un viegli pielāgot svaigās sastāvdaļas, ielikt cepeškrānsī

Apziņa, ka mājās vienmēr ir sagatavotas sastāvdaļas pilnvērtīgai maltītei, noteikti palīdzēs izvairīties no izsalkumā pieņemtiem nepareiziem uztura lēmumiem.

Ekonomiski ieguvumi

Nereti veikalos lielie produktu iepakojumi ir nopērkami lētāk. Daudzi produkti ar īsu derīguma termiņu – augļi, dārzeņi un gaļa – tiek piedāvāti ar atlaidi vai uz akciju. Saldēšana ir ideāls risinājums, kā nopirkt vairāk un lētāk, sagriezt, salikt maisiņos vai traukos un saldētavā. Svarīgs aspekts ir arī ilgtspējīga saimniekošana – saldēšanai ir nozīme pārtikas atlikumu efektīvā izmantošanā.

Saldēt var teju visu, ievērojot vien dažus vienkāršus principus – gan izejvielas, gan pagatavot jau gatavas maltītes. Saldētus dārza labumus būs patīkami baudīt kā ziemā tā vasarā, gaitot jaunās ražas nogatavošanos.

 

Kurus produktus labāk baudīt savaigā viedā?

Ir produktu grupas, kuras neiesaka saldēt. Augļu un dārzeņu kategorijā tie ir svaigi salāti, kāposti, gurķi, zaļumi un redīsi, jo tie satur daudz ūdens, un pēc atsaldēšanas savīst, zaudējot formu un krāsu. Tomēr, ja izlem saldēt kāpostus, pētersīļus, lokus vai dilles, gluži kā tomātus, pēc tam tie lieliski iederēsies pie zupām, mērcēm un sautējumiem.

Vēl saldētavā neiesaka likt dažus tauku produktus, piemēram, olu dzeltenumus, meringu, piena mērces, skābo krējumu un majonēzi. Tie var sadalīties, kļūt ūdeņaini vai gumijoti – mainīt tekstūru.

Cepti kartupeļi un citi fritēti ēdieni sasaldējot zaudēs kraukšķīgumu. Ja kraukšķīgā ēdiena tekstūra ir svarīga, tad labāk saldē tos pirms cepšanas.

Saldēšanai nepadodas želatīns un to saturoši ēdieni. Vārīti makaroni pēc saldēšanas garšos kā pārvārīti. Rīsi, lai gan labi padodas saldēšanai, atdziestot var attīstīt nevēlamas baktērijas, tādēļ tos iesaka saldēt vien tad, ja tie uzreiz pēc vārīšanas (stundas laikā) tiek likti saldētavā, un kārtīgi uzkarsēti pēc atsaldēšanas.

Saldējot gatavas maltītes, jārēķinās, ka ne visas garšvielas pareizi reaģē ar temperatūras maiņu. Lai gan saldēšana palīdz garšai labāk uzsūkties produktos (gaļā, graudaugos), bet, piemēram, pipari, ķiploki, krustnagliņas un sīpoli var mainīt garšu – kļūt stiprāki vai rūgteni. Ieteicams gatavās maltītes saldēt pa grupām (graudaugi, dārzeņi atsevišķi no gaļas un mērcēm), kā arī, ja iespējams, lielāko daļu garšvielas, īpaši sāli, pievienot pēc tam.

food prep saldēšana

5 padomi: kā saldēt augļus un dārzeņus ziemai

  1. Iztukšo iepakojumu no gaisa un neļauj tā piekļuvi. Iesaiņojuma mērķis ir novērst gaisa piekļuvi ēdienam, jo tieši gaiss ir tas, kas izraisa garšas izmaiņas. Izmanto pārtikas plēvi, saldēšanas maisiņus (plānie plastmasas maisiņi nespēj pasargāt no saldētavas aromātiem). Vienkārša metode – ar salmiņu izsūkt visu iespējamo gaisu pirms aizvēršanas.
  2. Iepakojuma izvēle. Stikla trauki ierobežo uzglabāšanas iespējas, turklāt, trauka saturs saldējot var izplesties un saplēst stiklu. Labāk uzglabāt ēdienu plastmasas produktu saldēšanas maisiņā vai kārtīgi ietīt pārtikas plēvē. Ar plastmasas kārbām ir līdzīgi – arī tajās visticamāk paliks daudz gaisa, kas var ietekmēt garšu. Marķē iepakojumu ar uzlīmēm vai permanento marķieri. Norādi arī datumu, kurā tas iesaiņots – ja neatpazīsi maisiņa saturu vai nezināsi tā izcelsmi, pēc laika tas visticamāk nonāks atkritumos.
  3. Mikroorganismi. Ēdienā mājo labās baktērijas, bet nepareizi uzglabājot var vairoties arī kaitīgas baktērijas. Mikroorganismi ir atbildīgi par produktu derīguma termiņu un novecošanos. Tādēļ loģiski, ka saldēšana tās neiznīcina, bet gan “noliek ziemas guļā”. Pēc ēdiena atsaldēšanas tās pamostas pat ar lielāku aktivitāti, tādēļ svarīgi atsaldētus produktus izlietot drīz pēc atsaldēšanas.
  4. Sadali dārzeņus gabaliņos un šķidrumus – pa porcijām. Ja saldē sulas, krēmzupas, garšaugu sviestu vai mērces, to ērtāk lietot, sadalot atsevišķos trauciņos, atbilstoši porcijām. Vīnu, kuru var pievienot kulinārijai vai neatdzesētam dzērienam, citronu sulu un līdzīgus produktus var saldēt kubiņos – plēves ledus trauciņos. Rudenī ievāktos burkānus, kabačus un tomātus jānotīra, jānosusina un jāsagriež gabalos, kas ērti lietošanai receptēs. Tomātus pirms tam var noblanšēt verdošā ūdenī, lai atbrīvotos no mizām, un uzglabāt, lai ziemā baudītu vasaras garšu.
  5. Temperatūras uzturēšana. Pieskati saldētavas temperatūru un to, lai pirms saldēšanas uz produktiem nebūtu lieks mitrums. Ja mazgā ogas vai augļus, nosusini tos. Ja vēlies kvalitatīvi uzglabāt ēdienu, saldētavā jābūt vismaz -18 C. Vienmērīgu temperatūru uzturēt palīdzēs tas, ka saldētava būs pilna (bet ne pārblīvēta). Piemēram, tukšā nodalījumā var uzglabāt pudeli, kas 90% piepildīta ar ūdeni. Tas būs lietderīgi arī pie negaidīta elektrības zuduma – ilgāk saglabās dārzeņu un augļu temperatūru. Atdzesē ogas un citas veltes ledusskapī pirms ievieto tās saldētavā. Nesaldē siltu vai karstu ēdienu. Tas nāks par labu gan pašu produktu garšai un tekstūrai, gan blakus esošo produktu temperatūrai.