Pāri visam paliek tikai labais. Saruna ar “SierŠtelles” vadītāju Māri Legzdiņu

GEMOSS 30 gadu jubilejas gadā tiekamies ar mūsu ilggadējiem partneriem, klientiem un draugiem, lai apmainītos ar kopīgām atziņām, kas mums palīdzējušas tapt tādiem, kas esam pašlaik. Dāvinām šīs sarunas, tādējādi sakot paldies par pavadīto laiku un iespēju veidot Latviju kopā.

Māris Legzdiņš ir labi pazīstamā un garšīgā siera “SierŠtelle” dibinātājs. Būdams dzīvespriecīgs uzņēmējs, viņš par spīti ikdienas rūpēm ir spējis saglabāt gaišu skatu nākotnē un nepārtraukti domāt par nākamajiem soļiem sava biznesa attīstībā. Pērn Ikšķilē tika atklāta moderna un energoefektīva siera ražotne – tās ir jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, kā arī vairāk ražošanas jaudas jaunu produktu izstrādei. Līdzīgi kā GEMOSS ģimenē, arī “SierŠtellē” iestājas par latviskām vērtībām un to, lai nopelnītā nauda paliktu pie mums tepat – Latvijā.

Ko Jūs darījāt 1993. gadā?

Es strādāju uzņēmumā Rīgā, kas nodarbojās ar automašīnu rezerves daļu tirgošanu, jo mana specialitāte ir saistīta ar auto mehāniku. Esmu pastrādājis arī servisā, bet toreiz man vairāk patika tirdzniecība un tāda aktīva darbība, kurā es saskatīju izaugsmi. Tāpēc 1994. gadā atgriezos uz Ogri un izveidoju savu uzņēmumu, kas sākotnēji nodarbojās ar pārtikas vairumtirdzniecību, pēc tam tapa pārtikas veikals un bistro-kafejnīca. 1997. gadā es izsolē iegādājos vēsturisko māju Ogres centrā Brīvības ielā 12, kurā darbojamies vēl tagad. Šeit 1998. gadā mēs atvērām kafejnīcu – restorānu “Policijas akadēmija ‘98” ar deju zāli otrajā stāvā, izīrējām telpas birojiem un bankai. Divtūkstošajos gados mums bija diezgan aktīvs ēdināšanas bizness, piemēram, bijām atbildīgi par bāru un virtuvi klubā “Melnais kaķis”, nodrošinājām darbinieku ēdināšanu “TM Metāls” ēdnīcā, darbojāmies kafejnīcā Ogres kultūras namā un strādājām izbraukuma banketos.

Māja Ogrē, Brīvības ielā 12 tagad un senāk:

Un kur šim visam pa vidu radās siers?

Viens produkts radīja citu. Mūsu restorāna pavāriem uz Jāņiem radās ideja siera platēs iestrādāt mūsu pašu gatavotu sieriņu. Tāpēc mēs kopā ar restorāna vadītāju sākām meklēt iedvesmu senajās receptēs, līdz kādā 30. gadu grāmatā uzgājām, kā Jāņu sieru var pagatavot tehnoloģiski citādāk nekā ierasts. Tā tapa “SierŠtelle” siers!

Kā tas tālāk pamainīja uzņēmuma attīstību?

Var teikt, ka siers bija krīzes produkts, kas nospēlēja kā glābšanas riņķis. 2007. gadā mēs vēsturiskajai ēkai Ogrē sākām celt piebūvi ar domu attīstīt konditorejas un kulinārijas biznesu. Globālā finanšu krīze bija klāt, un mēs konstatējām, ka naudas iekārtām vairs nav, jo cilvēki pārstāja ēst ārpus mājas un apstājās kafejnīcu bizness. Tas bija brīdis, kad es sapratu, ka mums jāsāk ražot ilgtermiņa produktu. Mēs vairs nevarējām strādāt vienai dienai – tikai ēdināšanai vien. Tā kā mūsu radīto sieru klienti jau pāris gadu laikā bija iepazinuši un novērtējuši, turklāt tas mums pašiem arī ļoti garšoja, nolēmām – jāpamēģina! Es iepazinos ar piensaimnieku Ciemupē, kas mani iedrošināja un pārdeva savu siera katlu, lai mēs varētu uztaisīt vairāk siera.

Vajadzīgais kontakts nāca tieši laikā.

Jā, jo dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek! Tā mēs sākām ražot sieru mazās telpās ar vienu katlu. 2008. gadā ar ES struktūrfondu atbalstu varējām iegādāties jaunākās paaudzes iekārtas siera ražošanai un konditorejas ceham. 2009. gadā tapa nosaukums “SierŠtelle”, un jūnijā jau atvērām savu firmas veikaliņu tirdzniecības centrā “Dauga”.

Kāds bija sākotnējais sortiments?

Sākumā bija pieci vai seši veidi siera. Ražojām kādus 100 līdz 200 kilogramus dienā ar sapni par savu fabriku, lai spētu ražot vairāk. Tagad jau esam sasnieguši apjomu ar padsmit tonnām mēnesī.

Sapnis nu ir realizēts!

Jā, jo pagājušā gada oktobrī sākām strādāt jaunuzbūvētajā ražotnē Ikšķilē, kuras celtniecība bija nopietns, divarpus gadu ilgs projekts. Tagad mums sortimentā ir pāri trīsdesmit sieriem, bet regulāri ražojam tikai kādus padsmit – tos, kas tirgū ir pastāvīgi pieprasīti.

Sanāk, ka jaunā ražotne arī tapa krīzes laikā – tāpat kā iepriekšējā.

Tieši tā, stresa netrūka! 2019. gada beigās Lauku atbalsta programmā iesniedzām projektu jaunas siera ražotnes būvniecībai. Saņēmām akceptu ar realizācijas termiņu 2 gadi, un uzreiz ķērāmies pie projekta izstrādes, bet sākās Covid pandēmija. Piecu mēnešu laikā, kamēr mums projektēja ražotni, būvniecības izmaksas no piešķirtajiem 690 tūkstošiem izauga līdz 1.2 miljoniem! Jāsaka paldies cilvēkiem, kas tolaik bija blakus un, ar kuriem konsultējoties, varējām atvadīties no visa liekā projektā, līdz samazinājām tāmi līdz 740 tūkstošiem 2021. gada aprīlī. Par šo mēs arī vienojāmies ar būvnieku, nezinot vēl par priekšā stāvošo dramatisko celtniecības cenu kāpumu, piemēram, jūnijā metālam cena uzauga dubultā. Beigu beigās 2022. gada septembrī gatavās ražotnes ēka tika nodota ekspluatācijā ar vidēji 25-30% izmaksu sadārdzinājumu. Paldies dievam, Lauku atbalsta dienests bija saprotošs, ka globālie notikumi – pandēmija un karš Ukrainā ietekmēja cenu kāpumu un nobīdīja projekta realizācijas termiņu. Mums arī iekārtas izdevās iepirkt ar citas atbalsta programmas palīdzību. Kā ienācām jaunajās telpās, tā klāt bija jauns pārbaudījums, kas prasīja milzum daudz investīciju un nervu – rudens un ziema ar nenormālajām elektrības un gāzes cenām. Ar to visu es gribu teikt, ka ir forši – esam jaunās telpās! Iztērēts ir milzum daudz enerģijas un spēka tās izveidē, bet mēs strādājam un ražojam, par ko esam ļoti priecīgi, jo varam soļot tālāk.

Jaunās ražotnes pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm par "SierŠtelles" produktiem un mērķiem. Kapsulā nokļuva arī siera uzlīmes, Ikšķiles piemiņas monēta un citas lietas, kas simbolizē šo laiku.

Vēl Jūs nesen atvērāt restorānu – siera studiju Ogrē.

“SierŠtelle Studio” durvis vēra pagājušajā gadā ar domu attīstīt foršus ēdienus ar sieriem – ne tikai ar mūsu ražotajiem produktiem. Šim projektam gribētos piesaistīt jaunus pavārus, kuriem būtu interese par rezultātu. Es ļoti vēlētos, lai darbinieki ir iesaistīti un redz biznesa laukumu kā savējo, tad ir pavisam cita darba produktivitāte.

Kā jūs meklējat jaunos talantus?

Mums ir cieša sadarbība ar Ogres tehnikumu, no kura pie mums praksē nāk jaunie pavāri, konditori un viesmīļi. Gribētos vairāk šādu speciālistu, un par to es ar tehnikumu esmu savulaik runājis, ka mums ir jāražo vairāk noderīgu speciālistu, citādāk jaunieši arvien biežāk izvēlas aizbraukt prom no Latvijas, lai darītu ienesīgākus darbus.

Arī mēs GEMOSĀ novērojam, ka konditoru skaits iet mazumā.

Tāda ir pašreizējā realitāte. Tas ir smags roku darbs. Tāpēc jau arvien vairāk tirgū ir gatavu saldēto produktu, ko pats var izcept mājās, vai arī turpat, uz vietas lielveikalā un pārdot, jo speciālistu vairs nav daudz. Mums ļoti gribētos iet vēl tālāk konditorejas biznesā, attīstot jaunus produktus, bet cilvēku resursi to neļauj. Strādājam tikai, lai izpildītu esošos pasūtījumus un nodrošinātu kafejnīcas darbu. Darām visu, lai pie sevis noturētu labus speciālistus. Ja tomēr kāds aiziet citur laimi meklēt, tad var apjēgt, kādu pienesumu viņš bija devis uzņēmumam. Cilvēku iespējams novērtēt tikai tad, kad viņa vairs nav. Tikai pēc tam tu saproti, ka bija ļoti daudz labu lietu kopīgā sadarbībā. Protams, gadās pa kādai ne tik labai niansei, bet kopumā – pāri visam paliek tikai labais!

Darbinieku atalgojums un izejvielu cenas – tas ir tāds apburtais aplis, kas atspoguļojas gala produkta cenā.

Tieši tā. Pagājušajā gadā, kad sākās cenu virpulis ar izejvielām, likās, ka būs vakars uz ezera! Produktu cenas iet uz augšu, dzīves dārdzība palielinās, darbiniekiem arī nepieciešams vairāk naudas izdzīvošanai. Tāpēc mēs ražošanā ar kolēģiem vislaik cenšamies sabalansēt, izrēķināt un atrast risinājumu starp “ko gribam darīt” un “ko varam darīt”.

Kas ir tas dzinulis, kas neļauj apstāties, laipojot starp šīm biznesa grūtībām?

Tās grūtības jau aizmirstas, kad ieraugi, kas ir izdarīts un sasniegts. Kad saproti, ka esam tikuši pie mazā mērķīša, ir prieks un forši, ka var kopā ar kolēģiem pasēdēt un nosvinēt šo skaisto mirkli. Dzinulis ir lēnām attīstīties, solīti pa solītim. Kad jūties labi, tad gribas vēl kaut ko radīt un spert nākamo soli. Ja patin atpakaļ filmu, ko tik mēs pa šo laiku neesam izdarījuši! Riktīgi daudz!