Pieprasījums pēc dzīvnieku produktu alternatīvām un vegāniskiem ēdieniem pieaug, jo arvien vairāk patērētāju apzinās augu izcelsmes uztura ieguvumus videi un veselībai. Apzināta uztura izvēle ir veicinājusi inovācijas augu izcelsmes pārtikas ražošanā. Šie pārtikas tehnoloģiju sasniegumi piedāvā mainīt veidu, kā mēs ēdam, un eksperti prognozē, ka tādi produkti kā sezama piens, aļģu makaroni, sēņu gaļa, tuvākajās dekādēs kļūs arvien izplatītāki. 

Pārtikas prognožu veidotāji paredz, ka  2023.gadā mūs sagaida daudz jauninājumi:

 
Sēņu proteīns, baktēriju vai aļģu produkti un uztura bagātinātāji – arvien vairāk ražotāji cenšas piedāvāt funkcionālo pārtiku: tā arvien biežāk aug nevis uz lauka vai fermā, bet laboratorijās, fermentācijā. Mikroorganismi ražo vitamīnus vai ļauj aizstāt E vielas produktos, sēnes pārtop par “gaļu” utt. Augot interesei par veselīgu, uzturvielām bagātu un videi draudzīgu uzturu, pārtikas tehnologi izstrādā arvien jaunus bioloģiskus produktu apstrādes veidus, kas, piemēram, ļauj radīt autentiskas garšas gaļas buljonu, tikai no augu valsts produktiem.

Vērojama augu valsts ēdienu (gaļas un piena produktu aizstājēju) kļūšana pilnvērtīgākiem, bagātīgākiem, veselīgākiem. Piemēram, augu alternatīva sieram, kas parasti ir cietes un tauku pikucis, nu, arvien biežāk tiek gatavota fermentējot - no riekstiem, ar augu proteīnu piedevu un tml., lai tuvinātu uzturvērtību īstam sieram. Latvijā to jau dara LifeTreeCheese, piedāvājot fermentētus riekstu “sierus”, ko var iegādāties arī GEMOSS veikalos. 

Latvijas restorāni, kuru profils orientēts uz ēdiena autentiskumu, ražošanas caurspīdīgumu un kvalitāti, jau uzsākuši fermentēšanas tradīciju, kas ne tikai baro organismu ar labo baktēriju kultūrām, bet arī ļauj efektīvi izmantot sezonālos dārzeņus ziemas ēdienkartēs.

Arvien vairāk cilvēku tuvā nākotnē izvēlēsies fermentāciju veikt paši saviem spēkiem. Šai tendencei kļūstot populārākai ilgtspējīga uztura ēdienkartēs, tiks no jauna novērtētas paaudzēs nodotās zināšanas, kur laiks un labās baktērijas baktērijas hermētiski slēgtos traukos paveic veselībai labvēlīgo procesu un izteiksmīgas, daudzveidīgas garšas.

 

Pasaulē jau vērojams, un arvien vairāk manīsim, ka ēdienus gatavos nevis pavāri, bet roboti. Latvijā pirmos robotizēto picēriju automātus jau esam sagaidījuši, nu, lūkojam, kurš ēdiens būs nākamais...

 

 

Dzīvnieku izcelsmes produktus ēdīsim arvien mazāk, priekšroku dosim mazās un bioloģiskās  saimniecībās audzētai pārtikai, turklāt, cilvēki aizvien gribēs pārliecināties par ražošanas metodēm – cik tās neitrālas videi un veselīgas uzturā. 

Priekšroku arvien vairāk dosim augu “ne-pienam” (sevišķi veselīgi būs sēklu pieni, piemēram, sezama vai kaņepju) un gaļas alternatīvām. Piemēram, GEMOSS no Latvijā bioloģiski audzētu pelēko zirņu pārslām ražo ar garšvielām bagātinātu maisījumu "Plant Based Meat", kas pāris gadu laikā veiksmīgi iekarojis pastāvīgo klientu uzticību. 
Nākotnē ražotāji centīsies spridzināt tirgu ar zivju un jūras velšu alternatīvu izgudrojumiem, plauks un zels zerowaste kustība, produktu un ēdienu tirgošana bez iepakojuma, pircēja tarā. 

Gan mājās, gan restorānos sagaidāms, ka graudaugi un dārzeņi no piedevu statusa arvien biežāk būs redzami patstāvīgas maltītes lomā. Grūtāki laiki esot gaidāmi saldumu, šokolādes un ar cukuru saldināto dzērienu ražotājiem – modē būs žāvēti augļi, īpaši dateles, rieksti un no tiem gatavotie našķi un cukura alternatīvas.

 

 

Lai mazinātu pārtikas izniekošanu – arvien vairāk pārtikas ražošanas pārpalikumi tiks pārstrādāti jaunos produktos. Piemēram, biezumi no mandeļu vai sojas “ne-piena” ražošanas pārtaps miltos, cepumos vai maizē. Latvijā jau labi sen esam šajā tendencē trāpījuši – siera ražošanā pārpalikušās sūkalas pārstrādā proteīna dzērienos.

 

Gan jūras kāposti salātu un buljonu veidolā, gan kā kalcija, joda, B12 un citu uzturvielu avots, gan zivju imitācija, gan kā pasta (makaroni), gan proteīna un citu uzturvielu alternatīva – visu veidu jūraszāles būs topā! Svaigas, pulveros, tabletēs un funkcionālajā pārtikā, arī restorānos un ne tikai suši pildījumā. Latvijā SpirulinaNord piedāvā tepat, laboratorijā audzētu svaigu spirulīnu (pieejama arī GEMOSS veikalos) un no tās gatavotus dzērienus. Spirulina Nord skrien tendencēm pa priekšu, un !GEMOSS lepojas būt šīs inovācijas izplatītājs.

Sēnes būs modē gan pašas par sevi – svaigas un kaltētas, gan izmantotas laboratorijās, audzējot "viltoto gaļu" vai ražojot vitamīnus, un būs pat klāt graudu vai pupiņu kafijai – sagatavojieties brīnumiem!

 

 

 

Tendence cīnīties ar lieko svaru un izvēlēties apzinātu uzturu atsaucas arī uz dzērienu jomu – cilvēki grib mazināt alkohola un cukura kalorijas un kaitīgo ietekmi uz organismu, tādēļ gan bāros, gan veikalos arvien biežāk redzams piedāvājums tradiconāliem kokteiļiem bezalkoholiskā un bez cukura (vai samazināta cukura) versijā. GEMOSS lepojas ar LYRE'S bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tie ir stipro alkoholisko dzērienu atdarinājumi, kas 2022. gadā kļuvuši par pasaules bāros pieprasītākajiem dzŗieniem, pēc Drinks International datiem.

Tiek radīti dzērienu sīrupi ar alternatīviem, dabīgiem saldinātājiem (stēvija, lukuma, eritrols u.c.) kā arī limonādes vietā veikalu plauktus pilda zāļu tēju dzērieni un svaigo sulu koncentrāti, kā arī ūdens ar pievienotiem vitamīniem, kas nav saldināti ar cukuru.